Konstantinopole

Konstantinopole (grieķu: Κωνσταντινούπολις, latīņu: Constantinopolis) bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930. gadam (pilsēta tika oficiāli pārdēvēta par Stambulu 1930. gadā Ataturka reformu laikā).

Viduslaikos Konstantinopole bija lielākā un bagātākā pilsēta Eiropā.

Vēsture

Konstantīns I pēc kļūšanas par vienīgo imperatoru 330. gadā pārcēla Romas impērijas galvaspilsētu uz seno grieķu Bizantijas pilsētu Trāķijas (Eiropas) provincē (šī izvēle bija stratēģiska — senā grieķu pilsēta uz Bosfora šauruma krastiem, krustpunktā starp Eiropu un Āziju, un vieglāk aizsargājama nekā Romas pilsēta), ko nosauca par Jauno Romu (Nova Roma), tomēr tautā jauno pilsētu sāka dēvēt imperatora vārdā par Konstantinopoli un vēl Konstantīna dzīves laikā šo nosaukumu sāka izmantot arī oficiālā līmenī.

Pilsētā tika uzsākti plaši celtniecības darbi, kuros Konstantīns centās apvienot romiešu impērijas varenību ar kristīgās reliģijas simboliem, jo viņš bija pirmais imperators, kurš piešķīra kristietībai oficiālu statusu. Jaunajā galvaspilsētā tika celti forumi, bazilikas, pirtis, un milzīgs hipodroms, kā arī lielas baznīcas, piemēram, Svētā Moko baznīca (pirms vēl tika uzcelta vēlākā Svētā Sofija). Tādējādi jau 4. gadsimta pirmajā pusē Konstantinopole kļuva par jauno impērijas centru gan politiski, gan kultūrvēsturiski — un vēlāk, pēc Rietumromas sabrukuma 476. gadā, tā kļuva arī par Bizantijas impērijas galvaspilsētu, kas pastāvēja vēl gandrīz tūkstoš gadus.

Līdz 395. gadam Konstantinopole bija Romas impērijas galvaspilsēta; no 395. līdz 1204. gadam un no 1261. līdz 1453. gadam — Bizantijas jeb Austrumromas impērijas galvaspilsēta (Bizantijas Konstantinopole, kas atradās uz stratēģiski nozīmīga zemesragā starp Zelta ragu un Marmora jūru, uz Eiropas un Āzijas robežas, viduslaikos bija lielākā un bagātākā pilsēta Eiropā); no 1204. līdz 1261. gadam — Latīņu impērijas galvaspilsēta un no 1453. līdz 1922. gadam — Osmaņu impērijas galvaspilsēta.

Pēc Osmaņu impērijas sabrukuma un Turcijas Republikas izveides 1923. gadā, valsts sāka modernizācijas un nacionālās identitātes stiprināšanas kursu Mustafas Kemala Ataturka vadībā. 1930. gada 28. martā pilsēta tika pārdēvēta par Stambulu — nosaukuma maiņa atspoguļoja valsts reformu kursu: jauna galvaspilsēta (Ankara), jauna valoda, jauni likumi – un arī jauns pilsētas nosaukums. 1930. gadā Turcija arī lūdza visām valstīm un pasta dienestiem lietot "Istanbul", nevis “Constantinople”, arī starptautiskajā saziņā.